Laiks šašlikam!

Esmu liels gaļēdājs un šašliku cienītājs. Agrāk pirku veikalos jau gatavu, iemarinētu šašliku(parasti Talsu gaļas kombināta izstrādājumus), taču pēcāk sapratu, ka paša gatavots tomēr ir garšīgāks un arī lētāk sanāk! Tad nu lūk - kādā saulainā dienā iedams cauri Centrāltirgum, izlēmu nopirkt 2 kg cūkgaļas.
Iepriekš biju izlēmis, ka šoreiz šašliks nebūs etiķa marinādē(kā parasi to taisu). Nolēmu pamēģināt gaļu iemarinēt kefīrā. Protams, iegādājos arī pāris ķiplokgalviņas un dažādus garšvielu maisījumus. Pārnācis mājās, gaļu nomazgāju aukstā ūdenī un to sagriezu gabaliņos(man protams patīk, ja gabaliņi ir lieli!). Tad sīki jo sīki sakapāju 7 -8 nolupinātas ķiploka daiviņas ( jo vairāk ķiploka, jo labāk! ), uzkaisīju pa virsu sāli un ar naža galu ķiplokus saspaidāju tā, lai izspiežās laukā ķiploku sula. Šos saspaidātos ķiplokus ar sāli paņēmu ar rokām(tīrām rokām!!!) un kārtīgi iemīcīju šķīvī sagrieztajos gaļas gabalos. Pa virsu kārtīgi pārkaisīju piparu maisījumu un manu mīļāko garšvielu - kariju, kuru vēlreiz kārtīgi ar rokām iemīcīju gaļas masā! Tad pārlēju tam visam pāri pus-paciņu kefīra un pa virsu pārkaisīju sakapātas pētersīļa lapas. Tad tam visam pa virsu kā slogu uzliku šķīvi, nedaudz uzspiedu un ieliku ledusskapī uz 8 stundām! (jo ilgāk stāv, jo mīkstāka un sulīgāka gaļa!!!) Tālāk protams sekoja pati interesantakā procedūra - gaļas gabalu duršana uz iesmiem un cepināšana virs sakarsētām oglēm. Oglēm vēlams būtu izmantot lapu koku malku, bet ja nav, tad var izlīdzēties arī ar veikalā nopērkamajām kokoglēm. Kā teiktu kāds gudrs cilvēks - "kas gan var būt labāks par šo!?"

Ņammīgie jaunie kartupeļi

Ja man aptrūkstās idejas, vai ir pilnīgs slinkums kaut ko gatavot, tad es izvēlos ceptus kartupeļus. Vai ceptu olu....Tik vien , ka tie kartupeļi ir jāmizo...

Šoreiz runa ies par jaunajiem kartupeļiem. Tie ir gardi visādos veidos - gan cepti, gan vārīti. Šoriez atkal nolēmu nedaudz paimprovizēt! Par cik tirgū jau bija nopērkami jaunie kartupelīši (70 santīmi kg), nolēmu tos iegādāties un pagatavot kaut ko ņammīgu. Sāku ar to, ka 2 kg kartupeļus noskaloju un ar visu plāno miziņu liku verdošā sālsūdenī vārīties, kamēr mīksti! Kad kartupeļi bija jau mīksti, nolēju verdošo ūdeni un paturēju kartupeļus kādu laiku vēsā ūdenī, lai atdziest. Pa to laiku ieslēdzu cepeškrāsni, lai uzkarst. Cepešpannā ielēju nedaudz eļļas un to ieliku cepeškrāsnī. Pa to laiku sagriezu 4 sīpolus ripiņās un uzliku tos uz atsevišķas pannas sakarsušā eļļā lai pacepās. Kamēr cepeškrāsns uzkarsa un sīpoli pannā cepās, tikmēr sāku ripiņās griezt jaunos, novārījušos kartupelīšus. Kad tie bija sagriezti, liku tos uz sakarsušās pannas cepeškrāsnī. Pa virsu pārkaisīju garšvielu maisījumu (sāli, piparu maisījumu, baziliku, un pāris daiviņas sakapātu ķiploku), parlēju nedaudz eļļas kā arī pārbēru sīpolus, kuri jau bija paspējuši apcepties uz pannas. Tas viss 15 minūtes cepeškrāsnī uz straujas uguns cepās. Pēc tam pa virsu pārlēju saldo krējumu (200 ml) un atkal ļāvu minūtes 15 pacepināties. Pēc tam ņēmu to visu laukā un liku uz šķīvja. Kas gan var būt labāks par šo!

Par reņģēm....

Iedams cauri Centrāltirgus zivju paviljonam, sajutu spēcinošo zivju aromātu. Turpat pamanīju kādu tantuku pārdodam svaigas reņģes. Reņģi daudzi dēvē par prastu zivi, bet kāpēc gan nepamēģināt, turklāt - 40 santīmi kilogramā nav nemaz tik dārgi...Teikšu atklāti - nekad nebiju ar reņģu gatavošanu saskāries, tādēļ jo interesantāks likās pats process - kas no tā galarezultātā sanāks! Liku, lai tantuks nosver 2 kg svaigas reņģes.
Pārnākot mājās, tūdaļ sāku pētīt visus iespējamos interneta resursus - saistītus ar reņģu pagatavošanu. Nekā gan prātīga neatradu, tādēļ šoreiz nolēmu pats improvizēt.

Sāku ar to, ka reņģes kārtīgi iztīrīju - nu kā jau katru zivi! Pēc tam atsevišķā traukā pagatavoju garšvielu maisījumu: 2 ēdamkarotes sāls; 1 ēdamkarote cukura; pāris šķipsnas piparu maisījuma un pāris daiviņas smalki sakapāta ķiploka (var aizstāt arī ar ķiploku granulām). Garšvielu maisījumu kārtīgi sajaucu. Tad paņēmu trauku, kurā kārtām liku reņģes - liku pirmo kārtu ar reņģēm, tad pārkaisīju garšvielu maisījumu, tad nākamo un tā, kamēr beidzās reņģes... Ir ļoti forši, ja ledusskapī stāv svaigs citrons! Svaigu citrona sulu var uzspiest virsū traukā sakārtotām reņģēm! Tad virsū uzliek kādu šķīvi, nedaudz sakrata un ieliek ledusskapī uz minūtēm 20 lai ievelkās! Pa to laiku var ieslēgt cepeškrāsni, lai uzsilst un uzdzert kādu aliņu! Pēc tam zivis ņem laukā no ledusskapja un katru zivteli apviļā miltos. Cepeškrāsnī obligāti ir jābūt arī cepešpannai, kurā ir nedaudz eļļas. Kad cepešpannā eļļa ir pietiekami uzsilusi, uz tās smuki rindā kārto zivis. To visu cepeškrāsnī liek uz straujas temperatūras - lai uz minūtēm 20 pacepinās. Pēc tam virsū pārlej sakultas olas un krējuma maisījumu. Ļauj tam visam uz 5 minūtēm pacepināties, tad ņem laukā. Labi ir, ja klāt ir kāds svaigs dārzenis - gurķis vai tomāts - to var piegriezt klāt! Nu ko - labu apetīti!

Ko mēs šodien ēdīsim?

Tā nu sanāca, ka aiz gara laika izveidoju šo emuāru, ar nosaukumu "Karotes un dakšiņas"(kādas tik muļķības aiz gara laika nesastrādā...). Šis emuārs tiek veltīts ēst gatavošanai. Neesmu nekāds profesionāls pavārs, taču ēst gatavot man patīk, precīzāk sakot, man patīk eksperimentēt gan ar produktiem, gan garšvielām! Tā ir savā ziņā kā spēle ar garšas receptoriem un katru reizi tiek atklāta arvien jauna garšu sajūtu gamma. Man ļoti nepatīk vienmuļi ēdieni, tādēļ gribas katru reizi kaut ko jaunu un nebijušu. Protams, velosipēdu no jauna neizgudrosi, taču arī ar tradicionālo ēdienu receptēm var eksperimentēt, attiecīgi pieliekot klāt savas idejas vai variācijas. Labprāt ieskatos kādā no pavārgrāmatām vai arī atrodu ko tīkamu plašajos interneta resursos. Daudz ir tādu recepšu, kuras esam gluži vienkārši piemirsuši, tādēļ ir pienācis laiks par tām atcerēties! Idejas protams var smelties daudz kur, taču galvenais - nebaidīties eksperimentēt un pieiet ēst gatavošani radoši! Šajā emuārā vēlos rakstīt ne tikai par ēst gatavošanu, bet arī par procesu un sajūtām - visu, visu, kas ar to ir saistīts no neprofesionāla pavāra viedokļa raugoties. Tātad - uz priekšu!